Sociālais eksperiments OS “Windows Ubuntu”

36

Pirms kāda laiciņa nolēmu izjokot kādu savu paziņu, ierastā Windows XP vietā uzinstalējot Ubuntu 10.10. Jāteic, ka šī meitene bija ļoti pateicīgs mērķis, jo mūždien sūdzējās par vīrusu novājināto un ātrdarbības ziņā gliemezim līdzīgo portatīvo. Kā jau biju gaidījis, tad vienu dienu vadzis lūza un saņēmu zvanu, kur izmisusi balss lūdzās izzvejot kaitīgos tārpus no datora. Nebija grūti pārliecināt, ka drošākais ir pārinstalēšana. Un te nu sākās jautrība…

Maza atkāpe – neesmu reliģiozs cilvēks un negribu iedziļināties bezvērtīgās diskusijās, bet daudzu lietotāju prātos mājo saprašana “linux ir ļauns, windows ir labs”. Lai arī lielākā daļa no cilvēkiem nekad nav reāli paskatījušies ārā no sava loga (Windows), tomēr mainīt savu reliģiju (jeb ieradumus) ir manāmi grūtāk nekā iedzīt ar mietu Daugavā, kas varbūt palīdzēja 11gs vācu krustnešiem cīņā ar pagāniem. (more…)

maroka_rabata2

Vilcienu kuriozi Marokā un ceļošana studentiskā garā

8

Šis neaprakstāmi jautrais gadījums norisinājās pāris gadus atpakaļ Marokā, kad kopā ar 2 burvīgām žubēm devāmies pirmo reizi izpētīt Āfrikas āres. Par spīti visiem “banānu valstu stereotipiem” izrādījās, ka šī zeme nav nemaz tik lēta, vai vismaz mūsu toreizējam studenta maciņam nepareizi aprēķināta. Lai kaut kā to naudiņu sataupītu, tika rasts arī radošs risinājums īsti studentiskā garā, bet par to visu no paša sākuma. (more…)

horvatija-rijeka2

Piedāvājums stopēt (Barselona – Parīze)

7

Ir sakrājusies kaudze ar darbiem, tāpēc blogs mazliet palicis novārtā. Tātad, pāris vārdos – ja vēlies izbaudīt piedzīvojumus, satikt interesantus cilvēkus un visādi citādi padarīt vasaru neaizmirstamāku, tad pievienojies stopējienam Barselona – Parīze! (7.Aug – 17.Aug). Pašlaik esam seši cilvēki, no kuriem četriem jau ir biļetes. Sistēma vienkārša – stopējam pa pāriem, vakaros satiekamies iepriekš norunātos punktos.

Izvairoties no standarta tūrista piegājiena (hoteļi, tūristu autobusi utt), Tavu dzīvi interesantāku ārvalstīs padara CouchSurfing, stopēšana un, ja atliek laiks, tad arī Geocaching. Protams, visas šīs iespējas ir ne tikai foršas, bet arī krasi samazina izdevumus ;) (more…)

stopesana

Padomi stopētajiem

15

Kas var būt romantiskāk, kā vienā jaukā vasaras dienā pacelt labās rokas īkšķi un doties pretī nezināmajam, izbaudīt negaidītus piedzīvojumus, redzēt krāšņus dabas skatus, iepazīt jaukus cilvēkus un atvest mājās gūzmu ar krāšņām atmiņām? Uz šo rakstu pamudināja dažu cilvēku jautājumi par manu pieredzi. Parakājos internetā un iekš hipiji.lv atradu sakarīgu, bet mazliet novecojušu informāciju, ko gribētos papildināt. Tad nu mans redzējums, šoreiz vairāk par tāliem Eiropas ceļojumiem:

Drošība pirmajā vietā – stopējam divatā!

Ir dzirdēts pietiekami daudz stāstu par to, kā stopējošu meiteni ja ne fiziski iespaido, tad vismaz cenšas “iepazīt tuvāk”. Ar puišiem tā notiek krietni retāk, bet pat man ir zināms vismaz viens gadījums, kad ir kaut kas tāds piedāvāts. Divi cilvēki, tomēr ir dubultproblēma jebkāda veida maniakam, kas liks tam pārdomāt savu rīcību. Par trijiem un vairāk jauniešiem gan māc šaubas cik ātri šie stopētāji tiks uz priekšu. Puisis un meitene varētu būt veiksmes formula dodoties uz ceļa, jo vīrietis ir vairāk drošības garants, kamēr ar meiteni ir vieglāk un ātrāk stopēt. Jebkurā gadījumā arī bez tā pietiek problēmu, jo vienmēr var atrast šoferi, kas ar pārspīlētu interesi vaicā par stopētāju savstarpējām attiecībām. Ja tās ir tikai draudzīgas, tad nereti meitenei tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Jābūt uzmanīgam! Protams, jāskatās kādā mašīnā sēdies, cik un kādi cilvēki tur atrodas, vai šoferis nav piedzēries utt… (more…)

Brīvprātīgais darbs un personiskie ieguvumi

7

Cilvēki vienmēr jautā par brīvprātīgo darbu. Kāda no tā jēga? Kāpēc kaut ko jādara bez maksas? Protams, skatoties īslaicīgā laika periodā naudas izteiksmē, bez argumentiem jāpiekāpjas pat kasiera amatam Maksimā. Raugoties plašākā perspektīvā mazliet aizdomājas. Zemāk apkopošu pa punktiem, ko tieši es ieguvu Kazahstānā.

P.S. Jāatzīst, ka papildus mācīšanai skolās palīdzēju arī vietējā tūrisma kompānijā, tāpēc mans brīvprātīgais darbs varētu atšķirties no tradicionālās izpratnes par šo tēmu.

Valodas iemaņas. 3 mēnešu laikā komunicēju galvenokārt krievu valodā, uzlabojot šīs valodas līmeni līdz tam, ka pat veikalos un citos apkalpojošās sfēras iestādījumos pat nemanīja, ka esmu ārzemnieks. Papildus tam nāca angļu valoda, lai arī to praktizēt nācās mazāk: skolās un ar kolēģi no Brazīlijas. Es nezinu cik daudz iemācīju skolēniem, bet pašam šādas aktivitātes tikai uzlaboja komunikācijas prasmes. Lielākais bonuss bija darbā, kur izveidojās visai interesanta situācija dēļ tā, ka uzņēmuma vadītājs pārvaldīja tikai krievu valodu, bet brazīlis runāja angļu mēlē. Nekad iepriekš nebija nācies tulkot ru → en, en → ru, bet beigās jau piešāvos tik tālu, ka varēju pārtulkot priekšnieka teikto un otrādi nemaz neaizdomājoties un nepielietojot latviešu valodu. (more…)

Tadžikistānas foto

11

Nu jau esmu atpakaļ mājās par spīti visiem Kirgizstānas nemieriem un vulkāna pelniem, kuri bija apjozuši Eiropas lidostas ciešā slānī. Ielikšu pāris bildes no Tadžikistānas un vēlāk izšķirošu Kazahstānas krājumus, no kuriem daļa vēl nav atnākuši.

Tadžikistānas ziemeļu pilsēta Khujand un upe Sirdarja.
Tadžikistānas upe Sirdarja

Khujand centrālais laukums. Šajā pilsētā ar CouchSurfing palīdzību atradu super hostus un nodzīvoju 3 dienas.
Khujand centrālais laukums
(more…)

Tadžikistāna un pirmie iespaidi

5

Vakar beizot nokļuvu vietā, kur ir saule, zaļumi, vasara – Tadžikistāna. Pēc bargās ziemas Kazahstānā, kur tika sasniegti -50°C, šeit sajūtiņas ir gluži kā paradīzē. Jāpiemin, ka Ust-Kamenogorskā joprojām cilvēki slēpo.

Kā jau parasti pirmais, ko satiec tikko iebraucot valstī ir vietējie, kuri cenšas izspiest pēdējo naudu. Šoreiz izlikos runājam tikai angliski, lai maksimāli izvairītos no kliedzošā taksistu balagāna, jo viņu angļu valodas vārdnīca aprobežojās ar “mister taxi!”, “hotel, hotel!”. Tomēr viens no viņiem ļoti lauzītā valodā centās iedabūt savā auto par 20$. Par pārsteigumu viņam atbildēju krieviski “ja že ne durak!”, uz ko šamējais mazliet samulsa un automātiski nolaida cenu līdz 6$ un tad 3$.

Par laimi, no taksistu ielenkuma izglāba lidmašīnas stjuarte, kura piedāvāja aizvest uz centru. To, ka cilvēki Tadžikistānā ir izpalīdzīgi varēja novērtēt arī vēlāk. Pēc jautājuma vīrietim uz ielas, kur var nopirkt vietējo SIM karti, ar īsu “seičas” viņš nozuda vietējo māju ielokā un pēc brīža atgriezās rokās turēdams manis prasīto lietu. Šķiet, viesmīlības vadīts, vīrietis ne par ko nevēlējās pieņemt naudu. Pēc kāda laika pienāca divas studentes, kuras interesējās par manu ārzemniecisko izcelsmi un tāpat kā iepriekš satiktais vīrietis nepieņēma naudu par tikko samaksātajām vakariņām. Ehhh un vakars beidzās ar vienu citu džentlmeni, kurš izmaksāja aliņu.

Rezumējot pirmos iespaidus esmu vienkārši “starā”. Ļoti forši laika apstākļi, super cilvēki un lētas cenas. Žēl, ka palieku tikai līdz trešdienai. Rīt došos uz ziemeļiem pie viena dīvānu sērfotāja (couchsurfing) un uz ezeru kalnos. Ceru izpeldēties un iedegt pirms fizmatu laivu brauciena.

Īsumā par Tadžikistānu. Ļoti nabadzīga valsts, par kuru biju dzirdējis jau iepriekš Maskavā, kur ir ļoti liela populācija ar tadžiku strādniekiem. Tā ka vietējos ciemos nav darba, tad iedzīvotāji labprāt dodas uz Krieviju kā melnstrānieki. Ir arī filma par to “Naša Raša”. Salīdzinot ar Latviju skaitļi ir daudz apjomīgāki un, piemēram, pusi no valsts “oficiālā” IKP veido iedzīvotāju atsūtītā nauda. Otru pusi veido kokvilnas eksports utt… Būtībā šī nauda apgrozās valsts vadoņa un oligarhu rokās (gluži kā bija Kirgizstānā un joprojām ir Kazahstānā). Kāpēc es minēju “oficiālā” IKP. Tāpēc, ka Tadžikistāna ir viena no lielākajām narkotiku eksportētājām un vismaz “Lonely Planet” ir rakstīts, ka viss ap un ar narkotiku saistītais bizness veido tikpat lielu IKP kā “oficiālais IKP”.

P.S. dodos izbaudīt vasaru :)

Go to Top