Uz šī raksta ideju mani uzjundīja Zuzes albums mūsu oranžā portāla galerijā. Precizēšu, ka ar starptautisku pasākumu, es esmu domājis neformālu jauniešu tusiņu ar valstu tematiku. Tā kā pats esmu vairākkārtīgi ņēmis dalību burziņos ar ārzemniekiem gan Erasmus studijās, gan jauniešu apmaiņās, gan vienkārši tāpat, tad laika gaitā jau ir izveidojies viedoklis par to “kas un kā”. Ceru, ka manu viedokli ņems vērā aktīvie Latvijas jaunieši un jaunietes, bet kas jo vēl svarīgāk, vēlētos uzzināt jūsu pieredzi un arī viedokli šajā jautājumā.

Tā kā Latvija ir relatīvi maza valsts un ietekmējusies no vairākām kultūrām, tad teorētiski mums nav īpaši lieli resursi un izredzes izcelties uz tādiem kultūras flagmaņiem kā Spānija, Itālija, Francija, Brazīlija, Ķīna u.c. Bet kā rāda pieredze, tad nav nemaz tik švaki ar mūsu kultūras bagātību pie nosacījuma, ja to pareizi pasniedz.

Galvenokārt, jāatcerās, ka tusiņš nav tikai nacionālo dzērienu un ēdienu pasniegšana. Latviešiem ir pietiekami daudz rotaļu, deju un citu fizisku aktivitāšu, ko nebūs redzējis neviens svešzemnieks, bet par to mazliet vēlāk.

Dzērieni. Manuprāt, šī sadaļa lielākoties aprobežojas kā tipiskā “Rīgas balzāma” atrādīšana tīrā veidā vai sajaukumā ar upeņu sulu. Parasti tas beidzas ar sašķobītu sejas izteiksmi un nepārliecinošiem mēģinājumiem slavināt tikko izdzerto dziru. Ja rietumu pasaulei balzāms ir neko neizsakošs un negaršīgs produkts, tad mūsu pēcpadomju areālā lietas izskatās daudz cerīgākas. Ir gadījies, ka braucot vilcienā uz Sibīriju nāk tantuki un reklamē savu vietējo produkciju “takoi kak rižškij” (tik pat labs kā Rīgas balzāms). Piemēram, Gruzijā, Azarbaidžānā, Armēnijā jaunieši ļoti labi zināja balzāmu un pat prasīja vai mēs esam paņēmuši līdzi. Arī Kazahstānā ļaudis ir dzirdējuši par šī alkohola produkta eksistenci. Rezumējot balzāma jautājumu šķiet, ka jāskatās ne tikai uz auditorijas tautību, bet dzērienam jāpiedod jauna elpa, piemēram, ir receptes šotu glāzītēs ar persiku sulu utt. Kāda ir Tava slepenā recepte?

Dažreiz cilvēki paņem kādu citu “Latvijas Balzāma” produkciju (šņabi) vai arī Tērvetes alu, bet jāsaprot, ka tas nebūs nekas unikāls ārzemniekam, jo arī citās valstīs eksistē līdzīgi dzērieni. Šķiet, ka burzmā, kur čehi ar savu “Beherovku”, poļi ar “Žubrovku”, Igauņi ar “Vanna Tallin”, spāņi ar “Sangriju” vai “Kalimučo” nabaga latvietis netiks pamanīts. Es teikšu, ka visu nosaka iepakojums un pasniegšanas prasme, kā arī “Ābolu pīrāgs”. Tieši tā! Es nezinu vai tiešām šis dzēriens nāk no Latvijas, bet pagaidām neesmu atradis kādu ārzemnieku, kas būtu apgalvojis pretējo. Jebkurā gadījumā jauniešiem patīk pīrāga “cepšanas” šovs un garša, kā arī produkti: šņabis, ābolu sula, kanēlis, apelsīns ir viegli pieejami un nopērkami uz vietas nevis vedami no Latvijas.

Ēdieni. Es tiešām nezinu, kas ir Latvijas nacionālais ēdiens. Runā, ka siļķe ar kartupeļiem un biezpienu ir latviešu, vai arī zirņi ar speķi, bet kaut kā šis nesaskan ar tusiņu. Pagaidām neko labāku par mūsu garšīgo rupjmaizi neesmu izdomājis. Var arī izmantot šprotes, kas tiešām ir kaut kas unikāls, bet daudziem ne visai patīk šo zivju aromāts. Klāt nāk jau iepriekš pieminētais exPadomju savienības faktors, jo vislabākā vieta, piemēram, Kazahstānā, kur redzēt latviešu rakstību ir nevis kaut kāda ārzemju bibliotēka, bet katra veikala zivju nodaļa, kur čum un mudž no mūsējo konserviem, tādējādi dodot norādi par to popularitāti. Protams, būšu priecīgs par Taviem ierosinājumiem ēdienu jomā.

Tautu dejas. Šī ir lieta, ko tiešām iesaku izmēģināt – efektīgi, skaisti un uzmanību piesaistoši. Viss, kas jādara ir jādabū mūzika un jāiemācās soļi, kas ir pietiekoši vienkārši pašam apgūt un vēl iemācīt citiem. No savas pieredzes iesaku “Oira“, kā arī “Cūkas driķos”. Dejojot obligāti jāiesaista visi klātesošie, lai būtu interesantāk. Garantēju, ka vārdu “Oira” ārzemnieki atcerēsies arī nākošajās dienās. Youtube iedvesmai:

Spēles. Man šķiet, ka daudzi nemaz nenojauš, ka mūsu kultūra ir bagāta ar daudzām un dažādām spēlēm, kuras var izmantot ārzemnieku izklaidēšanai. Būtībā viss, kas ir jauns un neparasts ir arī ievērības cienīgs cittautieša acij. Tādas bērnu spēlītes kā “2 par maz, 3 par daudz”, “Pirtiņa deg”, “Pēdējās pāris šķirās” ir lielisks veids pazīmēties tusiņā, kur pārējās tautības lielākoties nododas savu dzērienu prezentācijai. Protams, liela uzmanība jāpievērš spēles pasniegšanai. “Pēdējais pāris šķirās” vienmēr var sākt ar to, ka puisim jāatrod smukākā meitene un vēlāk teikt, ka jācīnās par savu izredzēto.

Ja nav lielu platību, tad mierīgi var iztikt ar tādām spēlēm, kur kartupelis piesien garā striķī pie gurniem un jāpārbīda cits tupenis. Kustības vienkārši ideālas un jautrība pārējo sejās garantēta. Var arī dalīties komandās un stafetē skriet maģiskos 12 apļus ap alus pudeli un pēc tam izdzert to. Atliek tikai atvērt kādu spēļu grāmatu vai pameklēt internetā un ārzemnieki būs starā. Pārbaudīts!

Dziesmas. Šķiet puse no latviešiem ir dziedājuši kādā korī, tāpēc nekautrējieties izmantot savas spējas un pat divbalsīgi mazliet iešķībs un teatralizēts “Kur Tu teci gailīti” pārvēršas foršā šovā.
Starp citu, var pieminēt “Brainstorm”, jo var gadīties, ka kāds zina slavenāko Latvijas grupu. Interesantāki, ka pāris čaļi Kazahstānā zina arī Gustavo un kaut kādu dziesmu, ko viņš izpilda daļēji krieviski, daļēji latviski.

Dekorācijas. Kad es biju savās Erasmus studijās Vācijā, tad katrai tautībai vajadzēja rīkot vienu nakti savas valsts stilā. Latviešu vakarā izlīdzējāmies ar dekorācijām Jāņu stilā un trāpījām desmitniekā. Kā izrādījās, tad ozolzaru vītnes un jo īpaši meiteņu vainadziņi ļoti patika apkārtējiem. Ja pareizi atceros, tad libānietis vienu pat nospēra. Jo interesantāk ir pastāstīt par vainadziņa un nevainības saistību. Šo nez kāpēc atcerās pilnīgi visi :D

Interesanti fakti. Varbūt šis punkts nav tipisks tusiņiem, bet ļoti noder, lai pastāstītu kaut ko par savu valsti. Varbūt kādā no nākošajiem bloga ierakstiem uzrakstīšu par interesantiem faktiem, ko esmu pats atradis, bet pagaidām izskatās, ka cilvēkiem patīk stāsts par “Baltijas ceļu”, “Aerodium” un to, ka latviešu valoda nav ne tuvu kādai no slāvu valodām.

Tiešām ceru, ka šis ieraksts kādam noderēs. Jaunieši, lai jums veicas un izdodas pārstāvēt Latviju godam! ;)