freelancer mājas lapa un ceļojumu pieraksti
Kā būt par skolotāju Kazahstānā? (+FOTO)
Kādā no iepriekšējiem bloga ierakstiem minēju, ka esmu brīvprātīgais Kazahstānā, kurš skolās māca angļu valodu, nu vairāk vai mazāk “māca”. Tā kā iespaidi jau pašā sākumā bija diezgan dažādi, tad vēlējos pavadīt ilgāku laiku un tikai tad aprakstīt visu blogā.
Lai saprastu kopējo ainu, tad es mācīju vai vismaz rādīju prezentācijas par Latviju sākot no 6tās klases un līdz pat 11tajai, turklāt dažādās skolās. Labā ziņa ir tā, ka manā pārziņā nebija gramatika, jo manas zināšanas šajā jomā varētu tiešām iebiedēt pat visslinkāko skolēnu. Vairāk vai mazāk bija uzdevums runāt ar jauniešiem un likt viņiem komunicēt angļu valodā, kas šad tad ir visai grūti izdarāms.
Kā jau nopratāt, tad pirmā problēma bija nepietiekošas valodas zināšanas, bet no otras puses tas savā ziņā kalpoja kā pluss, jo neticu, ka lielākā daļa skolēnu saprastu ātri runājošu britu salu iemītnieku. Turklāt mana runa ir salīdzinoši vienkāršāk uztverama, kas ir pozitīvi parastam skolēnam. Dažkārt nācās sarkt par kāda vārda aizmiršanu vai nespēju pietiekoši skaidri izteikties, bet vienmēr izlīdzējos ar teicienu “nepieļaujot kļūdas valodu neiemācīsies”.
Otra problēma, ar kuru saskāros un kuru šķiet apzinās katrs skolotājs, ir dažādais skolēnu sagatavotības līmenis. Es tiešām nezināju, ko iesākt, kad klasē pāris cilvēki diezgan brīvi runā angliski, lielākā daļa stostās un ir tāda, kuri pilnīgi neko nesaprot. Būt par skolotāju nav tik vienkārši un laikam šo prasmi – strādāt ar pilnīgi visiem, iemācās daudzu gadu pieredzē. Visticamāk man sanāca vairāk palīdzēt tiem, kuri jau kaut cik ievingrinājušies angļu mēlē.
Kas mani patīkami pārsteidza, tad pilnīgi visur skolēni bija ieinteresēti redzēt un dzirdēt ārzemniekus. Līdz šim mans priekšstats par skolēniem bija salīdzināms ar pubertātes pārņemtiem un līdz galam nenobriedušiem, siekalainiem tīņiem, kuriem galvenais ir uzlekt augstāk par savu pēcpusi un apmierināti parādīt pasaulei savu ego. Cik labi, ka var lauzt stereotipus 
Gandrīz visas stundas pagāja ieienteresētā gaisotnē un skolēni alka uzdot jautājumus pat noskanot pēdējam zvanam. Super!
Lai arī jaunieši lauza manus stereotipus saistībā ar trokšņojošu bērnu baru, tomēr negatīvi pārsteidza ar savām interesēm. Tā kā mācību programma bija tīri manā ziņā, tad nolēmu eksperimentēt un izvēlēties dažādas tēmas. Kā izrādās, tad skolēni pilnībā pārzināja dzeltenās preses nianses un spēja nosaukt visus Andželīnas Džolijas sīčus un kurā gadā Britnija Spīrsa noskuva matus, bet izrādīja pasivitāti pasaulē notiekušajos procesos un kaut ko saistībā ar ekonomiku vispār nevajadzētu prasīt. Radās doma, ja man kādreiz būs sīči, tad es izmetīšu laukā TV kasti (ja man kāds to uzdāvinās) un sadedzināšu katru “Privātās dzīves”žurnāleli, ko redzēšu savā ceļā. Varbūt šajā vecumā ir normāli piebāzt galvu ar nevajadzīgām un pilnīgi absurdām lietām, bet jebkurā gadījumā es to neatbalstu.
Turpinot negatīvo tematiku, tad vēl ļaunāk par dzeltenās preses popularitāti tīņu vidū mani pārsteidza universitātes. Es vispār nesaprotu, kāpēc tādam amatierim kā man būtu kaut kas jāpasniedz universitātē, turklāt tulkiem un angļu valodas skolotājiem, kuriem pēc būtības jābūt profesionāļiem? Līdz šim man valdīja priekšstats, ka darot kaut ko tādu ir jābūt sertifikātam vai kādam citam valodu zinības apliecinošam dokumentam, bet kā izrādījās NĒ, mani uzaicināja vienreiz nedēļā vadīt angļu valodas lekciju Reģionālajā Kazahstānas Universitātē. Ja jau braucu atpakaļ uz Latviju un šeit mani neviens vairs neredzēs, tad nolēmu “pablamēties” un paskatīties, kas notiks. Biju šokā. Otrais kurss angļu valodas tulku un skolotāju specialitātē tikai ar grūtībām kaut ko saprata, par runāšanu nebija ne runas. Šķita pat sestā klase bija spējīgāka. Nākošajā lekcijā, pasniedzot trešajam kursam, situācija bija jūtami labāka un pat eksistēja studenti, kas komunicēja labāk nekā es. Jebkurā gadījumā līmenis šeit ir diezgan dažāds un līdz ar to arī neskaidrs nākotnes jautājums, jo pastāv visai liela iespēja, ka kāda no otrā kursa studentēm pasniegs skolā un līdz ar to noraks skolēnu zinību līmeni, kur varbūt kāds no viņiem sagribēs būt skolotājs un turpinās šo riņķa danci.
Ne viss rādās tik drūmās krāsās, skolā pastāvīgi saskāros ar kurioziem. Pirmkārt, jau devītās klases meitenes, kuras dabūjušas telefona numuru, terorizēja naktīs un sūtīja dažādas īsziņas. Dažreiz pat nevarēja saprast vai saņemtā ziņa ir divdomīga dēļ tīņa vecuma vai arī angļu valodas kļūdām. Šo divu mēnešu laikā tiku uzlūgst būt par deju partneri, saņēmu skumju “I miss you”, piedāvājumu atnākt ciemos utt. Es nezinu kāda situācija ir Latvijā, bet pieņemu, ka no augstskolas praktizējošam studentam, piemēram, 12. klasē ir visai lielas iespējas pasākt kaut ko vairāk par mācīšanu skolas solā 
Iz kuriozi sērijas jāpiemin tas, ka skolēniem neatklāju savu prasmi runāt savā lauzītajā krievu mēlē un saprast, ko viņi saka (starp citu, kazaku valodu šeit gandrīz nelieto). Tikai pēdējā dienā, sakot atvadu vārdus, nomainīju no angļu valodas uz krievu un redzēju daudzas izbrīna pilnas un sarkstošas sejas izteiksmes. Ieplānotais joks bija izdevies teicami, pie kam tikai viena klase nejauši atklāja šo noslēpumu pirms laika.
Kopumā esmu ļoti apmierināts ar savu pieredzi. Aizbraukt uz citu valsti un būt pirmo reizi skolātājam ir interesanti un noderīgi. Uzzināt ar grūtībām, ar kurām saskaras skolotājs un pašam atrast metodes kā risināt šīs situācijas. Protams, viens ir pamēģināt, uzzināt ko jaunu un uz uzlabot savu prezentēšanas prasmi, bet pavisam cits ir turpināt. Pagaidām nevilina iespēja pasneigt kaut ko bērniem, bet kā saka “You never know”!
Prezentējam Latviju un Brazīliju.
Skolas ēdnīca, kopā ar 9. klases meitenēm.
AIESEC prezentācija.
Universitātē ar studentiem (kaut kāds matainais pa vidu ).
Brazīlijas prezentācija. Nekur nevaru atrast LV, bet gan jau būs vēlāk…
Ļoti “ieinteresēti” skolēni
10. klase
Nu ņefiga sebe! Cruts jau nu bz gala un malas! Mazās aziātenītes esot katra vīrieša sapnis…
Berta, laikam tomēr ne mans sapnis
nu, neteiksim, ka Latvijas skolēni būtu īpaši naski uz ekonomiskās situācijas aprakstīšanu.
galu galā – Britnijas mati un sazin kas vēl, ir daudz interesantāks temats.
kamēr pašu tiešā veidā neskar – tikmēr var mētāt gurķi un neko nezināt.
Par krievu valodu labs! Gribētu redzēt to reakciju
labs par to krievu valodu
laipni lūgts skolotāju pasaulē
Forši!
“izmetīšu laukā TV kasti (ja man kāds to uzdāvinās) un sadedzināšu katru “Privātās dzīves”žurnāleli”
jā, jā, jā!
A tu pats 6.-8. klasēs ļoti interesējies par valsts politiku un ekonomiku?
Vai vairāk aizraujies ar datoru? ;P
Nu, KZ ir sasniegts stāvoklis, kad izglītība ir absolūts “bizness”. Pat vietējie vadoņi saprata, ka iet par traku, un pirms pāris gadiem likvidēja dažus desmitus “augstskolu”, kurās diplomus ieguva VISPĀR NEMĀCOTIES, “augstskolām” vispār nebija nekā, izņemot kanceleju, kas iekasēja naudu un izsniedza diplomus… Latvijā, paldies dievam, tik traki neiet, lai gan brīnumu gana…
Ļoti apsveicami
Pieredze jau interesanta, bet es kaut kā ne pārāk uz Kazahstānu…
Vai tad jau skolmeitarībai pielikts punkts? Kā ar atrādīšanos galvaspilsētai, vai tomēr muksi pa taisno caur Maskavu uz mājām?
Pēc Valda un Kārļa komentāriem, nevarēju nerakstīt.
Laikam jau visur dzīve reizēm ir kā absurda teātris. Viens ir dienas desmit patūristot pa valsti, pavisam kas cits ir būt vairākus mēnešus vai gadus.
Jums ar Kārli abiem ir gluži diametrāli pretēji iespaidi. To nu es varu apgalvot:). Esiet visi veseli, lai dzīvē veicas!
struoduot ar auditoreju nu 6.klasis leidz pat universitatei – nav slikti
tai jau i zynuoju, ka izstrduotuosi kaidu jūku. par krīvu vol. nazynuošonu – lobs!
To Alda!
Jā skološana jau beigusies. Bija ļoti interesanti un pozitīvi. Varbūt blogā pieminētas vairākas negatīvas īpašības, ko manīju, bet kopumā šeit pavadītais laiks patika, pat ļoti
Diemžēl uz galvaspilsētu nesanāks. Aprīļa sākumā dodos uz Almatu apskatīt dienvidus
Forši, tiešām!
The listing is made in on the entire top listing sites available including Google, Yahoo
etc. S, but when it comes to preparing a world-class website, Web Design Miami stands
a level ahead. After making a mark with its unmatched designs &
development strengths, the company is fast emerging as a prominent
Website Design Company Delhi as well.
Colorful Mexican tiles set on a plain wall can enhance a Spanish Southwestern theme.
Floor Tiles: Granite is widely used to make floor
tiles. The use of decorative aggregates in garden landscaping is replete with possibilities.
Before leaving your place and heading out to
a new destination, always make sure to check first if your car’s driving lights
are properly functioning. Bigger gashes are impossible to repair — a fact you will discover after
an hour or so fiddling around on the roadside. The intricacies of driving, including learning
the multitude of vehicle controls as well as spatial awareness and general
road sense, can leave many with a sense of being overwhelmed.
This is done very carefully in order to ensure a good result.
This side effect is nothing serious and usually lasts for a couple of weeks.
Some discomfort may be present, but usually analgesics
like Tylenol or codeine will help.
As an accessory, the phone is now a visible symbol
of style, wealth, personality, and status. You will just need to attach
the cable from your mobile phone with the adapter
and it will be charged right away. Daryl Plaza is a regular contributor to
an informational website designed to help consumers find the right Cellular Phone , cell
phone prepaid phone plan that suits their needs.
Super! Tik pozitīvs piedzīvojums
magnificent post, very informative. I wonder why the opposite experts of this sector do not understand this.
You should continue your writing. I am confident, you’ve a
great readers’ base already!