kazahstāna

Almata jeb Kazahstānas dienvidi

4

Esmu pabeidzis savu brīvprātīgo projektu un no Ust-Kamenogorskas devies uz Almatu. Interesantākais, ka dēļ sniegiem ziemeļos un plūdiem dienvidos no pilsētas nevarēja izbraukt 3 nedēļu garumā. Ja sākumā šķita kāpēc tad vietējie nevar iztīrīt ceļus, tad braucot autobusā sapratu problēmu, kas lieliski izpaudās uz ceļa. Dažviet bija redzamas saputinātas > 3m (nepārspīlēju) kupenas un tās sniedzās virs divstāvu autobusa jumta. Ceļš šajā kupenā drīzāk atgādināja tuneli caur, kuru lēnā garā centās izmanevrēt šoferis. Kā jau var noprast, tad ceļojums izvērtās visai interesants un mana kopējā autobusu braucienu statistika ir sekojoša – 4 no 6 reizēm Kazahstānā autobuss aizkavējās uz 7 stundām un tikai 2 reizes esmu atbraucis +- pusstundas robežās.

Pēc garā pārbrauciena tomēr vieksmīgu nokļuvu Almatā. Jāsaka, ka Kazahstānas dienvidi pamatīgi atšķiras no ziemeļiem. Šķiet, visi ārzemnieki uzreiz pamana un izbauda transporta kultūršoku, par kuru sīkāk:

Taksometri. Lai arī cik interesanti tas nebūtu, bet jebkura mašīna var būt taksis un tas, ko Tev atliek darīt ir pavicināt roku, nu gluži kā stopējot, un mašīna apstāsies. Tālāk norisinās saruna par brauciena samakus. Ārzemnieki, kuri neprot krievu valodu uzreiz iemācās atslēgvārdu “trista normaļno”, kas apzīmē 300 tengas (1LVL) par braucienu. Krievu mēlē runājošie var pacīnīties par izdevīgiem noteikumiem un, piemēram, pateikt 200 tengas. Ja neņem par šo naudu, tad centies nostopēt vēl 2 mašīnas un ja arī tās neņem, tad cel cenu augstāk par 100 tengām. Ja iekārotā vieta atrodas tālu, tad arī “trista normaļno” nelīdzēs un būs cena jāpaaugstina par 100 tengām.

Manuprāt, šī sistēma ir atbalstāma no “zaļo” puses, jo bieži vien automašīnā brauc 1 cilvēks un kāpēc, lai viņš nepaņemtu kādu līdzbraucēju, kas dodas tajā pašā virzienā. Protams, cits jautājums ir par nesamaksātajiem nodokļiem un stopētāju/vadītāju drošību.

Autobusi. Un te nu jāmin, ka, lai cik arī visiem nepatiktu “Rīgas satiksme”, tomēr, salīdzinot ar Almatas satiksmi, mūsējie ir gaismas gadu priekšā. Šajā pilsētā nekur nav minēti kādi autobusi apstājas pieturvietās un, uz kurieni tie brauc, nemaz nerunājot par karti google maps ar maršrutu. Sistēma ir diezgan nedraudzīga iebraucējiem, jo jāprasa cilvēkiem, kā tieši tikt uz nolūkoto vietu, bet tā kā garāmgājēji arī var kļūdīties, tad atliek vien meklēt autobusus pašam un vaicāt konduktoram. Starp citu, konduktors vismaz apģērba ziņā ir ļoti labi nomaskējies un vienīgā atšķiršanās zīme, kas padara viņu amata tiesīgu ir skaļie bļāvieni pieturvietās ar norādēm, uz kurieni šis autobuss dodas. Skats par rubli paverās autoostas reģionā, kur starp blīvi saspiedušamies busiem konduktori pamatīgi piepūla savus rīkles muskuļus, lai garāmejošie sadzirdētu maršrutu.

Diemžēl, Rīgas satiksme ir arī gaismas gadu priekšā Almatas autobusu cenām. Šeit brauciens izmaksā 0.17Ls un studentiem uz pusi lētāk. Ehhhh, Rīgā velosipēds izdevīgāks :)

Satiksme. Biju gaidījis kaut kādu Gruzijas vai Azerbaidžānas variantu, kad autovadītāji klaji ignorē sarkano gaismu, krustojumos tiek pielietots skaļākās taures likums, kad uz gājēju pārejām labāk nerādīties un par riteņbraukšanu var aizmirst. Protams, visu var uztvert relatīvi, bet, neskaitot pīpināšanu ik uz stūra, satiksme izskatās civilizēta. Uzdrošinājos pat noīrēt ričuku un aizlaist uz Tjan Šaņ kalniem. Sportiņš ne pa jokam, jo tika pievārēts vairāk nekā 1km kāpums, bet kalni bija to vērti.

P.S. Starp citu, piedzīvoju “dejavu”, biju pieteicies Kirgizstānas vīzai un galvā bija nodoms doties caur šo valsti uz Tadžikistānu, bet mēs visi labi zinām, kas tagad tur darās. Robeža tik kādi 30km no Almatas. Ehh, Gruzija, Kirgizstāna, kas nākošais? Uzrakstīšu vēlāk par tur notiekošu, bet vispirms jāapkopo uzzinātais no vietējiem un izlasītais internetā.

Cenas Kazahstānā

19

Kādu laiku atpakaļ saņēmu jautājumu cik lēta/dārga dzīve ir Kazahstānā. Īsi sakot, te ir lētāk nekā Latvijā, bet lai nojaustu cik īsti, tad nolēmu veikt cenu aptauju. Apskatot cenas jāņem vērā, ka tās sastādītas pēc Ust-Kamenogorsk datiem, kas nav ne galvaspilsēta Astana, ne Kazahstānas lielākā pilsēta – Almata, kur noteikti viss ir dārgāk. Starp citu, Kazahstānas valūta ir tenga (aizdomīgi līdzīga krievu vārdam “dengi”) un 1 mūsu LVL rupji noapaļojot ir 300 vietējās tengas. Ērtības labad visas kalkulācijas jau esmu veicis ;)

Pārtikas produkti:
(augļu un dārzeņu cena ir fiksēta ziemā, šķiet vasarā situācija citādāka)
ūdens 1.5l – 0.17 Ls
maize – 0.17 Ls
piens (1l) – 0.40 Ls
kartupeļi (1kg) – 0.20 Ls
kāposti (1kg) – 0.27 Ls
burkāni (1kg) – 0.20 Ls
sīpoli (1kg) – 0.27 Ls
gaļa (1kg) – 2.70 Ls
olas (10) – 0.60Ls
siers (1kg) – 3.30 – 4.30 Ls
cukurs (1kg) – 0.40 Ls
kafija (200g) – 1.30 Ls
Rolton zupiņa – 0.10 Ls
CocaCola(0,5l) – 0.23 Ls
āboli (1kg) – 1.10 Ls
apelsīni – 1.30 Ls
banāni – 1.30 Ls
(more…)

Kā būt par skolotāju Kazahstānā? (+FOTO)

22

Kādā no iepriekšējiem bloga ierakstiem minēju, ka esmu brīvprātīgais Kazahstānā, kurš skolās māca angļu valodu, nu vairāk vai mazāk “māca”. Tā kā iespaidi jau pašā sākumā bija diezgan dažādi, tad vēlējos pavadīt ilgāku laiku un tikai tad aprakstīt visu blogā.

Lai saprastu kopējo ainu, tad es mācīju vai vismaz rādīju prezentācijas par Latviju sākot no 6tās klases un līdz pat 11tajai, turklāt dažādās skolās. Labā ziņa ir tā, ka manā pārziņā nebija gramatika, jo manas zināšanas šajā jomā varētu tiešām iebiedēt pat visslinkāko skolēnu. Vairāk vai mazāk bija uzdevums runāt ar jauniešiem un likt viņiem komunicēt angļu valodā, kas šad tad ir visai grūti izdarāms. (more…)

Joki ar elektrību Kazahstānā

51

Jau pagājušajā nedēļā twiterī pieminēju elektrības problēmas Ust-Kamenogorsk pilsētā. Pēc vietējo izprašņāšanas beidzot noskaidroju stāsta sižetisko līniju, kā arī situācijas atrisināšanos, kas lika maniem vēdera muskuļiem sarauties histēriskos smieklos.

Sāksim ar to, ka enorgopiegādes jomā pilsētā valda monopols, kura galvgalī ir uzņēmums ar nosaukumu “Шыгысэнерготрейд “. Kādu dienu kompānijas vadība nolēma paaugstināt tarifus, taču tas nebija izdarāms, bez valsts regulatora piekrišanas. Starp citu, patreizējais tarifs sastāda 2 santīmus par kilovatstundu un plānotais jaunais būtu bijis 3 santīmi.

Tā kā abas puses nespēja rast kopēju kompromisu, tad monopoluzņēmums nolēma rīkoties uz savu galvu, kas šķita visai savdabīga. Katru dienu elektrība tika atslēgta uz pāris stundām, turklāt tas tika darīts pēc nejaušības principa, respektīvi, nebija zināms kuros pilsētas rajonos un uz cik ilgu laiku nebūs elektrības. Piemēram, skolā pārtrauca stundas, jo pēkšņi pazuda gaisma vai arī atnākot uz mājām secinājām, ka jāmeklē sveces. (more…)

Vīzas problēma, pretimnākošā vēstniecība, nežēlīgais aukstums

12

Pagājušā nedēļā beidzot atrisināju savu vīzas problēmu. Kā izrādījās, tad mana uzņēmējorganizācija rupji kļūdījās aicinot uz savu valsti. Es pat teiktu, ka nevis kļūdījās, bet centās visu izdarīt, krieviski runājot “na haļavu”.

Kazahstānas vīzu var taisīt gan pats, gan pēc ielūguma vēstules. Tā kā AIESEC Ust-Kamenogorsk atsūtīja ielūguma vēstuli ar mērķi tūrisms, tad taisīju tāda paša veida vīzu. Pirms rīkošanās, vēl divas reizes pārjautāju kontaktpersonai vai šis vīzas tips man der un dalījos ar savu Sibīrijas pieredzi, kur radās problēmas tieši nepareiza vīzas tipa dēļ. Tā kā organizācijas pārstāve dievojās, ka viss būs kārtībā un ka viņiem jau ir pieredze jauniešu apmaiņā, tad uzticējos šim apgalvojumam, kas bija mana kļūda. (more…)

Kazahstānas internets

11

Pēdējā laikā esmu ievērojis, ka cilvēkiem, tai skaitā man, patīk gausties par daudzām un dažādām lietām: krīzi, izzi vai lattelecom interneta pakalpojumu kvalitāti, LU wifi problēmām utt. Redz, tiklīdz Tu nonāc citā sabiedrībā un citā vidē, tad sāc ievērot to, kas Latvijā ir labs un ticiet man Latvija salīdzinot ar Kazahstānu interneta ziņā ir kā dzīvošana Dieva ausī.

Tātad īsumā par internetu KZ, jeb pie ekstrām pieradušā latvieša nedienām svešzemē.

Pirmkārt, vietējie ģēniji jau trešo nedēļu slēdz internetu manā dzīvoklī. Runā, ka mēneša laikā būs gatavs. Cik noprotu, tad problēma ir saistīta ar to, ka internets iet kopā ar mājas telefonu. Bet manam telefonam ir kaut kāds mistisks sešinieks, kas neļauj pieslēgt internetu. Ja Tu prasi, kāpēc nav interneta, tad dabū atbildi pretī “Bet Tev taču ir sešinieks”. Ja Tu prasi, kas vainas sešiniekam un ko vispār nozīmē tas, tad dabū pašsaprotamu atbildi “Bet tas taču sešinieks”. Laikam jau tā vaina iekš klienta nesaprašanas :)

Otkārt, kad esi veiksmīgi ticis pie interneta, tad tas nozīmē bingo loteriju ar konekciju, kura ik pa laikam parādās, ik pa laikam mistiski nozūd un nekad neesi pārliecināts, vai tas ko uzrakstīji skype otrā galā izlasīsies tagad vai pēc stundas.

Treškārt, izrādās, ka http://guntis.lv jau ir bloķēts resurss Kazahstānā. Varbūt tās ir tikai manas iedomas, bet esmu mēģinājis no vairākiem kompjiem gan Ust-Kamenogorsk, gan Astanā un nav piekļuves lapai. Caur proxy iet!

Ceturtkārt, zinājāt, ka visās Kazahstānas universitātēs studentiem internets ir maksas pakalpojums? Es nejokoju, to man apgalvoja vietējie studenti. Visu cieņu LU un citām augstskolām Latvijā!

Piektkārt, dodu žetonu tam, kurš atradīs kādu kafūzi vai restorānu Kazahstānā, kurā ir bezmaksas wifi.

Sestkārt, eksistē tāds jēdziens kā interneta kafejnīca, bez interneta. Par to uzzināju pavisam nejauši, ieejot galvaspilsētas Astanas centrālajā dzelceļa stacijā, kur vienā no stikla skatlogiem lepni gozējās uzraksts “Internet cafe”. Samaksājot 150 tengas (50 santīmi) par stundu tieku pie datora un jau pēc pāris mirkļiem vēršos pie administratora ar ziņu, ka nets neiet. Uz to viņš atbildēja, ka neiet gan, bet es varot paspēlēt kādu spēlīti. Protams, prasīju naudu atpakaļ, bet man tika paziņots, ka pie datora esmu jau apsēdies un man labākajā gadījumā var atdot tikai 100 tengas. Pēc pāris frāžu apmaiņas, atmetu cerības uz godīgumu šajā pasaulē un tinos meklēt citu iespēju.

Rezumējot savu 3 nedēļu pieredzi, varu teikt, ka kaut kas nav kārtībā šajā valstī ar internetu. Ļaudis melš, ka lielu iespaidu ir atstājis i-neta monopols KZ, kurš tikai nesen tika atcelts. Visticamāk, ka tas ir tā un ka lielākoties manis aprakstītajās situācijās ir kāda neveiksmīga sakritība.

P.S. Atskaitot internetu un vīzu man iet pat ļoti forši un interesanti. Šis bloga ieraksts tapa emociju uzplūdā ;)

NatCo ’10 konference Astanā

5

Tikko atgriezos no lieliskas konferences Astanā, kuras apzīmējums NatCo ’10 nozīmē National Conference of AIESEC Kazakhstan 2010. Neiedziļināšos sīkumos, bet būtībā pasākuma ideja ir ievēlēt galvenos personāžus organizācijā – prezidentu, viceprezidentus nacionālā līmenī, kā arī palīdzēt organizācijas nodaļām (LC) ar dažādām nodarbībām (workshop) par projektu realizēšanu, finansēm, prezentācijas prasmēm utt.

Pirms sākšu stāstīt par notikumiem konferencē, vēlētos padalīties pieredzē ar piedzīvojuma braucienu autobusā Ust-Kamenogorsk → Astana. Pirmkārt, ļoti neforši, ka nebija iespējas braukt ar vilcienu, jo tas ceļā šķērso Krievijas robežu (man nebija Krievija vīzas). Jāpiemin, ka autobuss brauc 17 nogurdinošas stundas, kas ir labākajā gadījumā, jo dažreiz tas salūst vai kāda neparedzēta iemesla dēļ aizkavējas.

(more…)

Go to Top