Brīvprātīgais darbs un personiskie ieguvumi
Apr 29th
Cilvēki vienmēr jautā par brīvprātīgo darbu. Kāda no tā jēga? Kāpēc kaut ko jādara bez maksas? Protams, skatoties īslaicīgā laika periodā naudas izteiksmē, bez argumentiem jāpiekāpjas pat kasiera amatam Maksimā. Raugoties plašākā perspektīvā mazliet aizdomājas. Zemāk apkopošu pa punktiem, ko tieši es ieguvu Kazahstānā.
P.S. Jāatzīst, ka papildus mācīšanai skolās palīdzēju arī vietējā tūrisma kompānijā, tāpēc mans brīvprātīgais darbs varētu atšķirties no tradicionālās izpratnes par šo tēmu.
Valodas iemaņas. 3 mēnešu laikā komunicēju galvenokārt krievu valodā, uzlabojot šīs valodas līmeni līdz tam, ka pat veikalos un citos apkalpojošās sfēras iestādījumos pat nemanīja, ka esmu ārzemnieks. Papildus tam nāca angļu valoda, lai arī to praktizēt nācās mazāk: skolās un ar kolēģi no Brazīlijas. Es nezinu cik daudz iemācīju skolēniem, bet pašam šādas aktivitātes tikai uzlaboja komunikācijas prasmes. Lielākais bonuss bija darbā, kur izveidojās visai interesanta situācija dēļ tā, ka uzņēmuma vadītājs pārvaldīja tikai krievu valodu, bet brazīlis runāja angļu mēlē. Nekad iepriekš nebija nācies tulkot ru → en, en → ru, bet beigās jau piešāvos tik tālu, ka varēju pārtulkot priekšnieka teikto un otrādi nemaz neaizdomājoties un nepielietojot latviešu valodu. More >
Tadžikistānas foto
Apr 25th
Nu jau esmu atpakaļ mājās par spīti visiem Kirgizstānas nemieriem un vulkāna pelniem, kuri bija apjozuši Eiropas lidostas ciešā slānī. Ielikšu pāris bildes no Tadžikistānas un vēlāk izšķirošu Kazahstānas krājumus, no kuriem daļa vēl nav atnākuši.
Tadžikistānas ziemeļu pilsēta Khujand un upe Sirdarja.

Khujand centrālais laukums. Šajā pilsētā ar CouchSurfing palīdzību atradu super hostus un nodzīvoju 3 dienas.
More >
Tadžikistāna un pirmie iespaidi
Apr 16th
Vakar beizot nokļuvu vietā, kur ir saule, zaļumi, vasara – Tadžikistāna. Pēc bargās ziemas Kazahstānā, kur tika sasniegti -50°C, šeit sajūtiņas ir gluži kā paradīzē. Jāpiemin, ka Ust-Kamenogorskā joprojām cilvēki slēpo.
Kā jau parasti pirmais, ko satiec tikko iebraucot valstī ir vietējie, kuri cenšas izspiest pēdējo naudu. Šoreiz izlikos runājam tikai angliski, lai maksimāli izvairītos no kliedzošā taksistu balagāna, jo viņu angļu valodas vārdnīca aprobežojās ar “mister taxi!”, “hotel, hotel!”. Tomēr viens no viņiem ļoti lauzītā valodā centās iedabūt savā auto par 20$. Par pārsteigumu viņam atbildēju krieviski “ja že ne durak!”, uz ko šamējais mazliet samulsa un automātiski nolaida cenu līdz 6$ un tad 3$.
Par laimi, no taksistu ielenkuma izglāba lidmašīnas stjuarte, kura piedāvāja aizvest uz centru. To, ka cilvēki Tadžikistānā ir izpalīdzīgi varēja novērtēt arī vēlāk. Pēc jautājuma vīrietim uz ielas, kur var nopirkt vietējo SIM karti, ar īsu “seičas” viņš nozuda vietējo māju ielokā un pēc brīža atgriezās rokās turēdams manis prasīto lietu. Šķiet, viesmīlības vadīts, vīrietis ne par ko nevēlējās pieņemt naudu. Pēc kāda laika pienāca divas studentes, kuras interesējās par manu ārzemniecisko izcelsmi un tāpat kā iepriekš satiktais vīrietis nepieņēma naudu par tikko samaksātajām vakariņām. Ehhh un vakars beidzās ar vienu citu džentlmeni, kurš izmaksāja aliņu.
Rezumējot pirmos iespaidus esmu vienkārši “starā”. Ļoti forši laika apstākļi, super cilvēki un lētas cenas. Žēl, ka palieku tikai līdz trešdienai. Rīt došos uz ziemeļiem pie viena dīvānu sērfotāja (couchsurfing) un uz ezeru kalnos. Ceru izpeldēties un iedegt pirms fizmatu laivu brauciena.
Īsumā par Tadžikistānu. Ļoti nabadzīga valsts, par kuru biju dzirdējis jau iepriekš Maskavā, kur ir ļoti liela populācija ar tadžiku strādniekiem. Tā ka vietējos ciemos nav darba, tad iedzīvotāji labprāt dodas uz Krieviju kā melnstrānieki. Ir arī filma par to “Naša Raša”. Salīdzinot ar Latviju skaitļi ir daudz apjomīgāki un, piemēram, pusi no valsts “oficiālā” IKP veido iedzīvotāju atsūtītā nauda. Otru pusi veido kokvilnas eksports utt… Būtībā šī nauda apgrozās valsts vadoņa un oligarhu rokās (gluži kā bija Kirgizstānā un joprojām ir Kazahstānā). Kāpēc es minēju “oficiālā” IKP. Tāpēc, ka Tadžikistāna ir viena no lielākajām narkotiku eksportētājām un vismaz “Lonely Planet” ir rakstīts, ka viss ap un ar narkotiku saistītais bizness veido tikpat lielu IKP kā “oficiālais IKP”.
P.S. dodos izbaudīt vasaru
Almata jeb Kazahstānas dienvidi
Apr 14th
Esmu pabeidzis savu brīvprātīgo projektu un no Ust-Kamenogorskas devies uz Almatu. Interesantākais, ka dēļ sniegiem ziemeļos un plūdiem dienvidos no pilsētas nevarēja izbraukt 3 nedēļu garumā. Ja sākumā šķita kāpēc tad vietējie nevar iztīrīt ceļus, tad braucot autobusā sapratu problēmu, kas lieliski izpaudās uz ceļa. Dažviet bija redzamas saputinātas > 3m (nepārspīlēju) kupenas un tās sniedzās virs divstāvu autobusa jumta. Ceļš šajā kupenā drīzāk atgādināja tuneli caur, kuru lēnā garā centās izmanevrēt šoferis. Kā jau var noprast, tad ceļojums izvērtās visai interesants un mana kopējā autobusu braucienu statistika ir sekojoša – 4 no 6 reizēm Kazahstānā autobuss aizkavējās uz 7 stundām un tikai 2 reizes esmu atbraucis +- pusstundas robežās.
Pēc garā pārbrauciena tomēr vieksmīgu nokļuvu Almatā. Jāsaka, ka Kazahstānas dienvidi pamatīgi atšķiras no ziemeļiem. Šķiet, visi ārzemnieki uzreiz pamana un izbauda transporta kultūršoku, par kuru sīkāk:
Taksometri. Lai arī cik interesanti tas nebūtu, bet jebkura mašīna var būt taksis un tas, ko Tev atliek darīt ir pavicināt roku, nu gluži kā stopējot, un mašīna apstāsies. Tālāk norisinās saruna par brauciena samakus. Ārzemnieki, kuri neprot krievu valodu uzreiz iemācās atslēgvārdu “trista normaļno”, kas apzīmē 300 tengas (1LVL) par braucienu. Krievu mēlē runājošie var pacīnīties par izdevīgiem noteikumiem un, piemēram, pateikt 200 tengas. Ja neņem par šo naudu, tad centies nostopēt vēl 2 mašīnas un ja arī tās neņem, tad cel cenu augstāk par 100 tengām. Ja iekārotā vieta atrodas tālu, tad arī “trista normaļno” nelīdzēs un būs cena jāpaaugstina par 100 tengām.
Manuprāt, šī sistēma ir atbalstāma no “zaļo” puses, jo bieži vien automašīnā brauc 1 cilvēks un kāpēc, lai viņš nepaņemtu kādu līdzbraucēju, kas dodas tajā pašā virzienā. Protams, cits jautājums ir par nesamaksātajiem nodokļiem un stopētāju/vadītāju drošību.
Autobusi. Un te nu jāmin, ka, lai cik arī visiem nepatiktu “Rīgas satiksme”, tomēr, salīdzinot ar Almatas satiksmi, mūsējie ir gaismas gadu priekšā. Šajā pilsētā nekur nav minēti kādi autobusi apstājas pieturvietās un, uz kurieni tie brauc, nemaz nerunājot par karti google maps ar maršrutu. Sistēma ir diezgan nedraudzīga iebraucējiem, jo jāprasa cilvēkiem, kā tieši tikt uz nolūkoto vietu, bet tā kā garāmgājēji arī var kļūdīties, tad atliek vien meklēt autobusus pašam un vaicāt konduktoram. Starp citu, konduktors vismaz apģērba ziņā ir ļoti labi nomaskējies un vienīgā atšķiršanās zīme, kas padara viņu amata tiesīgu ir skaļie bļāvieni pieturvietās ar norādēm, uz kurieni šis autobuss dodas. Skats par rubli paverās autoostas reģionā, kur starp blīvi saspiedušamies busiem konduktori pamatīgi piepūla savus rīkles muskuļus, lai garāmejošie sadzirdētu maršrutu.
Diemžēl, Rīgas satiksme ir arī gaismas gadu priekšā Almatas autobusu cenām. Šeit brauciens izmaksā 0.17Ls un studentiem uz pusi lētāk. Ehhhh, Rīgā velosipēds izdevīgāks
Satiksme. Biju gaidījis kaut kādu Gruzijas vai Azerbaidžānas variantu, kad autovadītāji klaji ignorē sarkano gaismu, krustojumos tiek pielietots skaļākās taures likums, kad uz gājēju pārejām labāk nerādīties un par riteņbraukšanu var aizmirst. Protams, visu var uztvert relatīvi, bet, neskaitot pīpināšanu ik uz stūra, satiksme izskatās civilizēta. Uzdrošinājos pat noīrēt ričuku un aizlaist uz Tjan Šaņ kalniem. Sportiņš ne pa jokam, jo tika pievārēts vairāk nekā 1km kāpums, bet kalni bija to vērti.
P.S. Starp citu, piedzīvoju “dejavu”, biju pieteicies Kirgizstānas vīzai un galvā bija nodoms doties caur šo valsti uz Tadžikistānu, bet mēs visi labi zinām, kas tagad tur darās. Robeža tik kādi 30km no Almatas. Ehh, Gruzija, Kirgizstāna, kas nākošais? Uzrakstīšu vēlāk par tur notiekošu, bet vispirms jāapkopo uzzinātais no vietējiem un izlasītais internetā.
Stopēšanas guru – Antons Krotovs Rīgā
Apr 12th
Nevēlos pārvērst savu blogu par reklāmu kādam, bet noteikti iesaku aiziet uz Antona Krotova lekciju. Viņu var nosaukt par guru stopēšanas jomā kā arī ļoti interesantu personību. Pat tiem, kuriem stopēšana neko neizsaka, iesaku aiziet paklausīties. Būs interesanti, vērtīgi un ar humora pieskaņu (diemžēl, tikai rus). Pats esmu bijis divreiz un guvis šo to iedvesmai! Oficiālā informācija zemāk:
“Vai ceļošana nav bēgšana no reālās dzīves?
Drīzāk tas ir solis pretī reālajai dzīvei.”
/ A. Krotovs/ More >
Cenas Kazahstānā
Apr 1st
Kādu laiku atpakaļ saņēmu jautājumu cik lēta/dārga dzīve ir Kazahstānā. Īsi sakot, te ir lētāk nekā Latvijā, bet lai nojaustu cik īsti, tad nolēmu veikt cenu aptauju. Apskatot cenas jāņem vērā, ka tās sastādītas pēc Ust-Kamenogorsk datiem, kas nav ne galvaspilsēta Astana, ne Kazahstānas lielākā pilsēta – Almata, kur noteikti viss ir dārgāk. Starp citu, Kazahstānas valūta ir tenga (aizdomīgi līdzīga krievu vārdam “dengi”) un 1 mūsu LVL rupji noapaļojot ir 300 vietējās tengas. Ērtības labad visas kalkulācijas jau esmu veicis
Pārtikas produkti:
(augļu un dārzeņu cena ir fiksēta ziemā, šķiet vasarā situācija citādāka)
ūdens 1.5l – 0.17 Ls
maize – 0.17 Ls
piens (1l) – 0.40 Ls
kartupeļi (1kg) – 0.20 Ls
kāposti (1kg) – 0.27 Ls
burkāni (1kg) – 0.20 Ls
sīpoli (1kg) – 0.27 Ls
gaļa (1kg) – 2.70 Ls
olas (10) – 0.60Ls
siers (1kg) – 3.30 – 4.30 Ls
cukurs (1kg) – 0.40 Ls
kafija (200g) – 1.30 Ls
Rolton zupiņa – 0.10 Ls
CocaCola(0,5l) – 0.23 Ls
āboli (1kg) – 1.10 Ls
apelsīni – 1.30 Ls
banāni – 1.30 Ls
More >
Kā būt par skolotāju Kazahstānā? (+FOTO)
Mar 19th
Kādā no iepriekšējiem bloga ierakstiem minēju, ka esmu brīvprātīgais Kazahstānā, kurš skolās māca angļu valodu, nu vairāk vai mazāk “māca”. Tā kā iespaidi jau pašā sākumā bija diezgan dažādi, tad vēlējos pavadīt ilgāku laiku un tikai tad aprakstīt visu blogā.
Lai saprastu kopējo ainu, tad es mācīju vai vismaz rādīju prezentācijas par Latviju sākot no 6tās klases un līdz pat 11tajai, turklāt dažādās skolās. Labā ziņa ir tā, ka manā pārziņā nebija gramatika, jo manas zināšanas šajā jomā varētu tiešām iebiedēt pat visslinkāko skolēnu. Vairāk vai mazāk bija uzdevums runāt ar jauniešiem un likt viņiem komunicēt angļu valodā, kas šad tad ir visai grūti izdarāms. More >
Pēdējie komentāri