kuriozi

Patiesība par darba meklētājiem

40

Mazliet vairāk kā pirms gada (2009.gada decembrī) sanāca darbā piestrādāt par personāla atlases speciālistu. Tagad saņēmos un apkopoju statistiku, kas ir mazliet negaidīta, taču apstiprina baumas par to, ka bezdarba procenti ir augsti, taču kvalitatīvu darbinieku atrast ir grūti.

Tātad par visu no sākuma. Uzņēmuma bija vajadzīgs teksta ievadītājs/noformētājs mājaslapai un e-pastu listēm uz pilnu slodzi. Papildus bija jāparūpējas par twitter kontiem, reklāmas cenu noskaidrošanai un dažiem citiem sīkumiem. Būsim godīgi – to prastu katrs daudz maz datoru redzējis cilvēks. Par priekšrocību tika uzskatītas HTML, CSS prasmes, kā arī rakstītprasme latviešu, angļu, krievu valodās. Sludinājumu ievietoju ss.lv un zip.lv portālos. Tā kā visapkārt valdīja “krīze”, tad jau biju sagatavojies lielajam e-pastu vilnim un pretī sūtīju pārbaudes uzdevumu – bildi, kurā attēlotais jāuztaisa HTMLā. Plus iedevu linkus uz tutoriāļiem, ja nezina, tad lai iemācās. Uzskatu, ka šo iezīmēšanas (!) valodu nevis programmēšanas valodu var apgūt jebkurš cilvēks un nereti nākas pielietot zināšanas, ja daudz jāstrādā ar tekstu noformēšanu WEBā.

Statistika:
Tika atsūtīti 83 e-pasti.

IzglītībaIzglītība: 2 skolnieki, 8 ar vidusskolas izglītību, 17 ar pirmā līmeņa augstāko (tehnikumi, arodskolas), 25 studenti, 15 ar bakalaura grādu, 7 ar maģistra grādu, 9 nebija norādījuši izglītību.
(more…)

Sociālais eksperiments OS “Windows Ubuntu”

36

Pirms kāda laiciņa nolēmu izjokot kādu savu paziņu, ierastā Windows XP vietā uzinstalējot Ubuntu 10.10. Jāteic, ka šī meitene bija ļoti pateicīgs mērķis, jo mūždien sūdzējās par vīrusu novājināto un ātrdarbības ziņā gliemezim līdzīgo portatīvo. Kā jau biju gaidījis, tad vienu dienu vadzis lūza un saņēmu zvanu, kur izmisusi balss lūdzās izzvejot kaitīgos tārpus no datora. Nebija grūti pārliecināt, ka drošākais ir pārinstalēšana. Un te nu sākās jautrība…

Maza atkāpe – neesmu reliģiozs cilvēks un negribu iedziļināties bezvērtīgās diskusijās, bet daudzu lietotāju prātos mājo saprašana “linux ir ļauns, windows ir labs”. Lai arī lielākā daļa no cilvēkiem nekad nav reāli paskatījušies ārā no sava loga (Windows), tomēr mainīt savu reliģiju (jeb ieradumus) ir manāmi grūtāk nekā iedzīt ar mietu Daugavā, kas varbūt palīdzēja 11gs vācu krustnešiem cīņā ar pagāniem. (more…)

maroka_rabata2

Vilcienu kuriozi Marokā un ceļošana studentiskā garā

8

Šis neaprakstāmi jautrais gadījums norisinājās pāris gadus atpakaļ Marokā, kad kopā ar 2 burvīgām žubēm devāmies pirmo reizi izpētīt Āfrikas āres. Par spīti visiem “banānu valstu stereotipiem” izrādījās, ka šī zeme nav nemaz tik lēta, vai vismaz mūsu toreizējam studenta maciņam nepareizi aprēķināta. Lai kaut kā to naudiņu sataupītu, tika rasts arī radošs risinājums īsti studentiskā garā, bet par to visu no paša sākuma. (more…)

Kuriozs atgadījums iz CouchSurfing pieredzes

13

Iepriekšējā rakstā par CouchSurfing minēju, ka uzrakstīšu smieklīgu atgadījumu no savas hostošanas pieredzes. Galvenais, jāsaprot, ka šādi piedzīvojumi nenotiekt katru dienu un nav normāla CouchSurfing situācija.

Sāksim ar to, ka labu laiku atpakaļ saņēmu vēstuli no trīs Erasmus studentiem (francūža, spāņa un beļģa), kuri bija nolēmuši paceļot. Tā kā 3 džekiem ir grūti atrast naktsmītni, tad nolēmu palīdzēt. Puiši ieradās un bija visnotaļ sakarīgi un runājami. Atceros, ka viņi palika 2 naktis un pēdējā no tām gāja ballēties. Tā kā man nākošajā dienā bija darbs, tad laipni attiecos no lieliskās iespējas doties uz “Frančiem” (neatceros garo nosaukumu). Starp citu, šķiet, gandrīz katrs lasītājs zina par šo leģendāro vietu Mazajā monētu ielā.

Manu saldo miegu sešos no rīta pārtrauca dzīvokļa zvans, kas pavēstīja par piedzīvojumu meklētāju mājās pārnākšanu. Kā izrādījās alkohola klātbūtne jauniešos bija acīmredzama un jūtama, bet tas netraucēja visiem doties pie miera.

Jau pēc trijām stundām izdzirdēju šausminošu kliedzienu. Izrādījās, ka spānis bija piecēlies visātrāk un nelabā balsī auroja, ka lidmašīna lidošot prom jau pēc stundas. Tas nozīmēja, ka līdz check in beigām bija vien 20 minūtes. Kamēr es centos saprast, kas notiek, spānis izrāva no gultas pārējos divus jauniešus un trijotne, ātri pasakot goodbye, nozuda durvju virzienā. Ar vieglu smaidu pavadīju ārzemniekus un devos čučēt tālāk.

Kā izrādās, piedzīvojumi vēl nebija galā. Pēc minūtēm 40 saņēmu zvanu no jau iepriekš minētā spāņa. Savu miegu pārtraucot jau trešo reizi, saņēmu fenominālu situācijas aprakstu “Hi Guntis, right now I am in the airport. The belgium guy is vomiting on the airport floor and we have lost a french guy.” Pēc tam sekoja jautājums, kas izsistu no sliedēm jebkuru cilvēku “What should I do?” Es tiešām nezinu kādu atbildi viņš gaidīja, bet jebkurā gadījumā, man nebija padomā nekas tāds, kas atrisinātu radušos situāciju.

Cik nopratu, tad spānis tomēr piedabūja pie dzīvības beļģu jaunieti un abi veiksmīgi iekāpa lidmašīnā. Bet kur tad palika francūzis? Atbilde nebija ilgi jāgaida. Tās pašas dienas vakarā, ap 11tiem ieskanējās dzīvokļa druvju zvans. Uzminiet nu, kas mani sagaida aiz durvīm? Tieši tā! Nelaimīgs un pavisam sašļucis stāvs no visu meiteņu lolotās romantiskās valsts – Francijas.

Līmējot savu filmu Remī (Rémy), tā starp citu sauca jaunieti no Parīzes, atklāja, ka esot piecēlies no spāņa kliedzieniem. Tālāk ātri esot saģērbies un devies līdzi abiem iepriekš pieminētajiem Erasmusiešiem. Pēc šīs epizodes Remī iztrūka pāris kadru no rīta cēliena. Vienīgais, ko viņš atcerējās, ka pēc iziešanas no dzīvokļa esot pamodies uz ielas un blakus neesot bijis ne spāņa, ne beļģa.

Lai arī kā nebūtu, bet viss beidzās laimīgi. Tās pašas dienas vakarā francūzis nopirka diezgan dārgas biļetes un jau rītā devās mājup, kur viņu sagaidīja sesija un eksāmenu kaudze.

Stāsta morāle? Ja nākamaja rītā jādara kas svarīgs, tad “Franči” nav no ieteicamākajām vietām, kur doties ;)

Joki ar elektrību Kazahstānā

10

Jau pagājušajā nedēļā twiterī pieminēju elektrības problēmas Ust-Kamenogorsk pilsētā. Pēc vietējo izprašņāšanas beidzot noskaidroju stāsta sižetisko līniju, kā arī situācijas atrisināšanos, kas lika maniem vēdera muskuļiem sarauties histēriskos smieklos.

Sāksim ar to, ka enorgopiegādes jomā pilsētā valda monopols, kura galvgalī ir uzņēmums ar nosaukumu “Шыгысэнерготрейд “. Kādu dienu kompānijas vadība nolēma paaugstināt tarifus, taču tas nebija izdarāms, bez valsts regulatora piekrišanas. Starp citu, patreizējais tarifs sastāda 2 santīmus par kilovatstundu un plānotais jaunais būtu bijis 3 santīmi.

Tā kā abas puses nespēja rast kopēju kompromisu, tad monopoluzņēmums nolēma rīkoties uz savu galvu, kas šķita visai savdabīga. Katru dienu elektrība tika atslēgta uz pāris stundām, turklāt tas tika darīts pēc nejaušības principa, respektīvi, nebija zināms kuros pilsētas rajonos un uz cik ilgu laiku nebūs elektrības. Piemēram, skolā pārtrauca stundas, jo pēkšņi pazuda gaisma vai arī atnākot uz mājām secinājām, ka jāmeklē sveces. (more…)

Go to Top