ceļojumi

Piedāvājums stopēt gar Adrijas jūru Korfu – Venēcija

22

Pēc ilgāka laika esmu nolēmis mazliet pastopēt pa Eiropu. Es apzinos, ka pastāv vienkāršākas un ērtākas opcijas, t.i. doties ar auto, busiņu vai tamlīdzīgu transporta līdzekli. Nenoliedzot šāda pārvietošanās veida pozitīvās puses, tomēr domāju, ka uz doto brīdi (jaunību) tas nav pēc kā tiecos ceļojumos. Piedzīvojumu garša, nezināmais nākotnē un satiktie izpalīdzīgie cilvēki pārvērš pasākumu par tādu, ko atceries vēl ilgi. Savs transporta līdzeklis liek tev atrasties draugu un paziņo lokā, bet nostopētā auto iepazīsties ar citu kultūru nepārtraukti.

Šoreiz nebūs nekāds ‘hardcore’ stopējiens, bet vairāk plezīra brauciens ar piedzīvojuma elementiem. Ir paredzēts nokļūt līdz Grieķijai ar avio un no Venēcijas lidojums atpakaļ caur Oslo. Nobrīnījos, ka vēl tagad biļetes maksā 100 Eur robežās un ir pat palikušas mazliet lētākas kā pirkām jūnija sākumā. Lidojums palīdzēs ietaupīt laiku un nervus stopējot tos gaisa gabalus gar Polijas biešu laukiem. Principā 90% maršruta būs tieši gar Adrijas jūras krastu, kas ir burvīgs.

Sīkāk par detaļām:

  • Pagaidām braucam 6 cilvēki un stopēsim pa 2 (puisis un meitene), t.i. drošība un pārvietošanās ātrums
  • Norunājam tikšanās vietas, kur veicam kādas aktivitātes – kajaki, dabas parki, alu apmeklējumi, laiskošanās pludmalē
  • Plānotie datumi 9-24 augusts un lidojumu izmaksas 100 Eur
  • 9 augusts ar Wizair Viļņa – Korfu sala (man ir Discount Club karte) 50 Eur
  • 23 augusts ar Ryanair Venēcija – Oslo 25 Eur
  • 24 augusts Oslo – Rīga 20 Eur

Aicinu cilvēkus, kuriem varbūt vēl nav plānu uz augusta vidu un vēlas iekulties piedzīvojumos. No savas puses varu piedāvāt šajā divās nedēļās pāris satikšanās punktus, saplānotu maršrutu (ar iespēju brīvi variēt), aktivitātes un Discount Club karti Wizair. Lietas, ko nepiedāvāju: nekādu auklēšanos, zvanīšanos ik pēc 5 minūtēm utml. Protams, ja notiek ķibele, tad jāpalīdz.

Iz savas pieredzes: debeszils ūdens, nacionālie parki ar kaskādes ūdenskritumiem, ļoti laipni cilvēki, kuri uzsauc kafiju/aliņu, palikšana pa nakti pludmalēs zem zvaigžņu pilnas debess, traki piedzīvojumi.

Aalto

Startup pasākumi, kas tie tādi?

14

Labu laiku neesmu neko rakstījis un cilvēki nesaprot, ar ko es īsti nodarbojos. Tad nu lūk atskaite par padarīto. Viss aizsākās ar “Garage48″ un “Startup Sauna” pasākumiem. Idejiski šie pasākumi līdzinās jaunas Nokias vai Skype meklējumiem. Ja “Garage48″ tika ielikts idejas iedīglis, 48h laikā radīts produkta demo un iegūta Samsung balva (5000EUR), kā arī kaste alus par jautrāko projektu, tad “Startup Sauna” tika slīpēta ideja mentoru klātbūtnē un izcīnīta godpilnā pirmā vieta, 1000EUR un iespēja stažēties Somijā, Aalto Universitātē 6 nedēļu garumā. No šejienes arī rakstu.

Atkāpe par Aalto, jo mēs neesam gluži akadēmiskā vidē, bet Aalto “Venture Garage” jeb vienkārši garāžā, kurā notiek viss praktiskais, kas vien var notikt. Aalto Universitāte ir izveidota pagājušogad, apvienojot 3 dažādas augstākās mācību iestādes – IT, dizains, bizness. Garāža ir vieta, kur satiekas šīs trīs tik dažādās sfēras, rada fantastiskas idejas un realizē tās. Vieta pārdomām tiem studentiem, kuri bļauj pret apvienošanos Latvijā, ne? (more…)

maroka_rabata2

Vilcienu kuriozi Marokā un ceļošana studentiskā garā

8

Šis neaprakstāmi jautrais gadījums norisinājās pāris gadus atpakaļ Marokā, kad kopā ar 2 burvīgām žubēm devāmies pirmo reizi izpētīt Āfrikas āres. Par spīti visiem “banānu valstu stereotipiem” izrādījās, ka šī zeme nav nemaz tik lēta, vai vismaz mūsu toreizējam studenta maciņam nepareizi aprēķināta. Lai kaut kā to naudiņu sataupītu, tika rasts arī radošs risinājums īsti studentiskā garā, bet par to visu no paša sākuma. (more…)

horvatija-rijeka2

Piedāvājums stopēt (Barselona – Parīze)

7

Ir sakrājusies kaudze ar darbiem, tāpēc blogs mazliet palicis novārtā. Tātad, pāris vārdos – ja vēlies izbaudīt piedzīvojumus, satikt interesantus cilvēkus un visādi citādi padarīt vasaru neaizmirstamāku, tad pievienojies stopējienam Barselona – Parīze! (7.Aug – 17.Aug). Pašlaik esam seši cilvēki, no kuriem četriem jau ir biļetes. Sistēma vienkārša – stopējam pa pāriem, vakaros satiekamies iepriekš norunātos punktos.

Izvairoties no standarta tūrista piegājiena (hoteļi, tūristu autobusi utt), Tavu dzīvi interesantāku ārvalstīs padara CouchSurfing, stopēšana un, ja atliek laiks, tad arī Geocaching. Protams, visas šīs iespējas ir ne tikai foršas, bet arī krasi samazina izdevumus ;) (more…)

Tadžikistānas foto

10

Nu jau esmu atpakaļ mājās par spīti visiem Kirgizstānas nemieriem un vulkāna pelniem, kuri bija apjozuši Eiropas lidostas ciešā slānī. Ielikšu pāris bildes no Tadžikistānas un vēlāk izšķirošu Kazahstānas krājumus, no kuriem daļa vēl nav atnākuši.

Tadžikistānas ziemeļu pilsēta Khujand un upe Sirdarja.
Tadžikistānas upe Sirdarja

Khujand centrālais laukums. Šajā pilsētā ar CouchSurfing palīdzību atradu super hostus un nodzīvoju 3 dienas.
Khujand centrālais laukums
(more…)

Tadžikistāna un pirmie iespaidi

5

Vakar beizot nokļuvu vietā, kur ir saule, zaļumi, vasara – Tadžikistāna. Pēc bargās ziemas Kazahstānā, kur tika sasniegti -50°C, šeit sajūtiņas ir gluži kā paradīzē. Jāpiemin, ka Ust-Kamenogorskā joprojām cilvēki slēpo.

Kā jau parasti pirmais, ko satiec tikko iebraucot valstī ir vietējie, kuri cenšas izspiest pēdējo naudu. Šoreiz izlikos runājam tikai angliski, lai maksimāli izvairītos no kliedzošā taksistu balagāna, jo viņu angļu valodas vārdnīca aprobežojās ar “mister taxi!”, “hotel, hotel!”. Tomēr viens no viņiem ļoti lauzītā valodā centās iedabūt savā auto par 20$. Par pārsteigumu viņam atbildēju krieviski “ja že ne durak!”, uz ko šamējais mazliet samulsa un automātiski nolaida cenu līdz 6$ un tad 3$.

Par laimi, no taksistu ielenkuma izglāba lidmašīnas stjuarte, kura piedāvāja aizvest uz centru. To, ka cilvēki Tadžikistānā ir izpalīdzīgi varēja novērtēt arī vēlāk. Pēc jautājuma vīrietim uz ielas, kur var nopirkt vietējo SIM karti, ar īsu “seičas” viņš nozuda vietējo māju ielokā un pēc brīža atgriezās rokās turēdams manis prasīto lietu. Šķiet, viesmīlības vadīts, vīrietis ne par ko nevēlējās pieņemt naudu. Pēc kāda laika pienāca divas studentes, kuras interesējās par manu ārzemniecisko izcelsmi un tāpat kā iepriekš satiktais vīrietis nepieņēma naudu par tikko samaksātajām vakariņām. Ehhh un vakars beidzās ar vienu citu džentlmeni, kurš izmaksāja aliņu.

Rezumējot pirmos iespaidus esmu vienkārši “starā”. Ļoti forši laika apstākļi, super cilvēki un lētas cenas. Žēl, ka palieku tikai līdz trešdienai. Rīt došos uz ziemeļiem pie viena dīvānu sērfotāja (couchsurfing) un uz ezeru kalnos. Ceru izpeldēties un iedegt pirms fizmatu laivu brauciena.

Īsumā par Tadžikistānu. Ļoti nabadzīga valsts, par kuru biju dzirdējis jau iepriekš Maskavā, kur ir ļoti liela populācija ar tadžiku strādniekiem. Tā ka vietējos ciemos nav darba, tad iedzīvotāji labprāt dodas uz Krieviju kā melnstrānieki. Ir arī filma par to “Naša Raša”. Salīdzinot ar Latviju skaitļi ir daudz apjomīgāki un, piemēram, pusi no valsts “oficiālā” IKP veido iedzīvotāju atsūtītā nauda. Otru pusi veido kokvilnas eksports utt… Būtībā šī nauda apgrozās valsts vadoņa un oligarhu rokās (gluži kā bija Kirgizstānā un joprojām ir Kazahstānā). Kāpēc es minēju “oficiālā” IKP. Tāpēc, ka Tadžikistāna ir viena no lielākajām narkotiku eksportētājām un vismaz “Lonely Planet” ir rakstīts, ka viss ap un ar narkotiku saistītais bizness veido tikpat lielu IKP kā “oficiālais IKP”.

P.S. dodos izbaudīt vasaru :)

Almata jeb Kazahstānas dienvidi

4

Esmu pabeidzis savu brīvprātīgo projektu un no Ust-Kamenogorskas devies uz Almatu. Interesantākais, ka dēļ sniegiem ziemeļos un plūdiem dienvidos no pilsētas nevarēja izbraukt 3 nedēļu garumā. Ja sākumā šķita kāpēc tad vietējie nevar iztīrīt ceļus, tad braucot autobusā sapratu problēmu, kas lieliski izpaudās uz ceļa. Dažviet bija redzamas saputinātas > 3m (nepārspīlēju) kupenas un tās sniedzās virs divstāvu autobusa jumta. Ceļš šajā kupenā drīzāk atgādināja tuneli caur, kuru lēnā garā centās izmanevrēt šoferis. Kā jau var noprast, tad ceļojums izvērtās visai interesants un mana kopējā autobusu braucienu statistika ir sekojoša – 4 no 6 reizēm Kazahstānā autobuss aizkavējās uz 7 stundām un tikai 2 reizes esmu atbraucis +- pusstundas robežās.

Pēc garā pārbrauciena tomēr vieksmīgu nokļuvu Almatā. Jāsaka, ka Kazahstānas dienvidi pamatīgi atšķiras no ziemeļiem. Šķiet, visi ārzemnieki uzreiz pamana un izbauda transporta kultūršoku, par kuru sīkāk:

Taksometri. Lai arī cik interesanti tas nebūtu, bet jebkura mašīna var būt taksis un tas, ko Tev atliek darīt ir pavicināt roku, nu gluži kā stopējot, un mašīna apstāsies. Tālāk norisinās saruna par brauciena samakus. Ārzemnieki, kuri neprot krievu valodu uzreiz iemācās atslēgvārdu “trista normaļno”, kas apzīmē 300 tengas (1LVL) par braucienu. Krievu mēlē runājošie var pacīnīties par izdevīgiem noteikumiem un, piemēram, pateikt 200 tengas. Ja neņem par šo naudu, tad centies nostopēt vēl 2 mašīnas un ja arī tās neņem, tad cel cenu augstāk par 100 tengām. Ja iekārotā vieta atrodas tālu, tad arī “trista normaļno” nelīdzēs un būs cena jāpaaugstina par 100 tengām.

Manuprāt, šī sistēma ir atbalstāma no “zaļo” puses, jo bieži vien automašīnā brauc 1 cilvēks un kāpēc, lai viņš nepaņemtu kādu līdzbraucēju, kas dodas tajā pašā virzienā. Protams, cits jautājums ir par nesamaksātajiem nodokļiem un stopētāju/vadītāju drošību.

Autobusi. Un te nu jāmin, ka, lai cik arī visiem nepatiktu “Rīgas satiksme”, tomēr, salīdzinot ar Almatas satiksmi, mūsējie ir gaismas gadu priekšā. Šajā pilsētā nekur nav minēti kādi autobusi apstājas pieturvietās un, uz kurieni tie brauc, nemaz nerunājot par karti google maps ar maršrutu. Sistēma ir diezgan nedraudzīga iebraucējiem, jo jāprasa cilvēkiem, kā tieši tikt uz nolūkoto vietu, bet tā kā garāmgājēji arī var kļūdīties, tad atliek vien meklēt autobusus pašam un vaicāt konduktoram. Starp citu, konduktors vismaz apģērba ziņā ir ļoti labi nomaskējies un vienīgā atšķiršanās zīme, kas padara viņu amata tiesīgu ir skaļie bļāvieni pieturvietās ar norādēm, uz kurieni šis autobuss dodas. Skats par rubli paverās autoostas reģionā, kur starp blīvi saspiedušamies busiem konduktori pamatīgi piepūla savus rīkles muskuļus, lai garāmejošie sadzirdētu maršrutu.

Diemžēl, Rīgas satiksme ir arī gaismas gadu priekšā Almatas autobusu cenām. Šeit brauciens izmaksā 0.17Ls un studentiem uz pusi lētāk. Ehhhh, Rīgā velosipēds izdevīgāks :)

Satiksme. Biju gaidījis kaut kādu Gruzijas vai Azerbaidžānas variantu, kad autovadītāji klaji ignorē sarkano gaismu, krustojumos tiek pielietots skaļākās taures likums, kad uz gājēju pārejām labāk nerādīties un par riteņbraukšanu var aizmirst. Protams, visu var uztvert relatīvi, bet, neskaitot pīpināšanu ik uz stūra, satiksme izskatās civilizēta. Uzdrošinājos pat noīrēt ričuku un aizlaist uz Tjan Šaņ kalniem. Sportiņš ne pa jokam, jo tika pievārēts vairāk nekā 1km kāpums, bet kalni bija to vērti.

P.S. Starp citu, piedzīvoju “dejavu”, biju pieteicies Kirgizstānas vīzai un galvā bija nodoms doties caur šo valsti uz Tadžikistānu, bet mēs visi labi zinām, kas tagad tur darās. Robeža tik kādi 30km no Almatas. Ehh, Gruzija, Kirgizstāna, kas nākošais? Uzrakstīšu vēlāk par tur notiekošu, bet vispirms jāapkopo uzzinātais no vietējiem un izlasītais internetā.

Go to Top