Guntis Šmaukstelis

This user hasn't shared any biographical information

Homepage: http://guntis.lv/guntis-smaukstelis/


Posts by Guntis Šmaukstelis

Kā prezentēt Latviju starptautiskos jauniešu pasākumos?

Uz šī raksta ideju mani uzjundīja Zuzes albums mūsu oranžā portāla galerijā. Precizēšu, ka ar starptautisku pasākumu, es esmu domājis neformālu jauniešu tusiņu ar valstu tematiku. Tā kā pats esmu vairākkārtīgi ņēmis dalību burziņos ar ārzemniekiem gan Erasmus studijās, gan jauniešu apmaiņās, gan vienkārši tāpat, tad laika gaitā jau ir izveidojies viedoklis par to “kas un kā”. Ceru, ka manu viedokli ņems vērā aktīvie Latvijas jaunieši un jaunietes, bet kas jo vēl svarīgāk, vēlētos uzzināt jūsu pieredzi un arī viedokli šajā jautājumā.

Tā kā Latvija ir relatīvi maza valsts un ietekmējusies no vairākām kultūrām, tad teorētiski mums nav īpaši lieli resursi un izredzes izcelties uz tādiem kultūras flagmaņiem kā Spānija, Itālija, Francija, Brazīlija, Ķīna u.c. Bet kā rāda pieredze, tad nav nemaz tik švaki ar mūsu kultūras bagātību pie nosacījuma, ja to pareizi pasniedz.

Galvenokārt, jāatcerās, ka tusiņš nav tikai nacionālo dzērienu un ēdienu pasniegšana. Latviešiem ir pietiekami daudz rotaļu, deju un citu fizisku aktivitāšu, ko nebūs redzējis neviens svešzemnieks, bet par to mazliet vēlāk.

Dzērieni. Manuprāt, šī sadaļa lielākoties aprobežojas kā tipiskā “Rīgas balzāma” atrādīšana tīrā veidā vai sajaukumā ar upeņu sulu. Parasti tas beidzas ar sašķobītu sejas izteiksmi un nepārliecinošiem mēģinājumiem slavināt tikko izdzerto dziru. Ja rietumu pasaulei balzāms ir neko neizsakošs un negaršīgs produkts, tad mūsu pēcpadomju areālā lietas izskatās daudz cerīgākas. Ir gadījies, ka braucot vilcienā uz Sibīriju nāk tantuki un reklamē savu vietējo produkciju “takoi kak rižškij” (tik pat labs kā Rīgas balzāms). Piemēram, Gruzijā, Azarbaidžānā, Armēnijā jaunieši ļoti labi zināja balzāmu un pat prasīja vai mēs esam paņēmuši līdzi. Arī Kazahstānā ļaudis ir dzirdējuši par šī alkohola produkta eksistenci. Rezumējot balzāma jautājumu šķiet, ka jāskatās ne tikai uz auditorijas tautību, bet dzērienam jāpiedod jauna elpa, piemēram, ir receptes šotu glāzītēs ar persiku sulu utt. Kāda ir Tava slepenā recepte? More >

Kuriozs atgadījums iz CouchSurfing pieredzes

Iepriekšējā rakstā par CouchSurfing minēju, ka uzrakstīšu smieklīgu atgadījumu no savas hostošanas pieredzes. Galvenais, jāsaprot, ka šādi piedzīvojumi nenotiekt katru dienu un nav normāla CouchSurfing situācija.

Sāksim ar to, ka labu laiku atpakaļ saņēmu vēstuli no trīs Erasmus studentiem (francūža, spāņa un beļģa), kuri bija nolēmuši paceļot. Tā kā 3 džekiem ir grūti atrast naktsmītni, tad nolēmu palīdzēt. Puiši ieradās un bija visnotaļ sakarīgi un runājami. Atceros, ka viņi palika 2 naktis un pēdējā no tām gāja ballēties. Tā kā man nākošajā dienā bija darbs, tad laipni attiecos no lieliskās iespējas doties uz “Frančiem” (neatceros garo nosaukumu). Starp citu, šķiet, gandrīz katrs lasītājs zina par šo leģendāro vietu Mazajā monētu ielā.

Manu saldo miegu sešos no rīta pārtrauca dzīvokļa zvans, kas pavēstīja par piedzīvojumu meklētāju mājās pārnākšanu. Kā izrādījās alkohola klātbūtne jauniešos bija acīmredzama un jūtama, bet tas netraucēja visiem doties pie miera.

Jau pēc trijām stundām izdzirdēju šausminošu kliedzienu. Izrādījās, ka spānis bija piecēlies visātrāk un nelabā balsī auroja, ka lidmašīna lidošot prom jau pēc stundas. Tas nozīmēja, ka līdz check in beigām bija vien 20 minūtes. Kamēr es centos saprast, kas notiek, spānis izrāva no gultas pārējos divus jauniešus un trijotne, ātri pasakot goodbye, nozuda durvju virzienā. Ar vieglu smaidu pavadīju ārzemniekus un devos čučēt tālāk.

Kā izrādās, piedzīvojumi vēl nebija galā. Pēc minūtēm 40 saņēmu zvanu no jau iepriekš minētā spāņa. Savu miegu pārtraucot jau trešo reizi, saņēmu fenominālu situācijas aprakstu “Hi Guntis, right now I am in the airport. The belgium guy is vomiting on the airport floor and we have lost a french guy.” Pēc tam sekoja jautājums, kas izsistu no sliedēm jebkuru cilvēku “What should I do?” Es tiešām nezinu kādu atbildi viņš gaidīja, bet jebkurā gadījumā, man nebija padomā nekas tāds, kas atrisinātu radušos situāciju.

Cik nopratu, tad spānis tomēr piedabūja pie dzīvības beļģu jaunieti un abi veiksmīgi iekāpa lidmašīnā. Bet kur tad palika francūzis? Atbilde nebija ilgi jāgaida. Tās pašas dienas vakarā, ap 11tiem ieskanējās dzīvokļa druvju zvans. Uzminiet nu, kas mani sagaida aiz durvīm? Tieši tā! Nelaimīgs un pavisam sašļucis stāvs no visu meiteņu lolotās romantiskās valsts – Francijas.

Līmējot savu filmu Remī (Rémy), tā starp citu sauca jaunieti no Parīzes, atklāja, ka esot piecēlies no spāņa kliedzieniem. Tālāk ātri esot saģērbies un devies līdzi abiem iepriekš pieminētajiem Erasmusiešiem. Pēc šīs epizodes Remī iztrūka pāris kadru no rīta cēliena. Vienīgais, ko viņš atcerējās, ka pēc iziešanas no dzīvokļa esot pamodies uz ielas un blakus neesot bijis ne spāņa, ne beļģa.

Lai arī kā nebūtu, bet viss beidzās laimīgi. Tās pašas dienas vakarā francūzis nopirka diezgan dārgas biļetes un jau rītā devās mājup, kur viņu sagaidīja sesija un eksāmenu kaudze.

Stāsta morāle? Ja nākamaja rītā jādara kas svarīgs, tad “Franči” nav no ieteicamākajām vietām, kur doties ;)

Joki ar elektrību Kazahstānā

Jau pagājušajā nedēļā twiterī pieminēju elektrības problēmas Ust-Kamenogorsk pilsētā. Pēc vietējo izprašņāšanas beidzot noskaidroju stāsta sižetisko līniju, kā arī situācijas atrisināšanos, kas lika maniem vēdera muskuļiem sarauties histēriskos smieklos.

Sāksim ar to, ka enorgopiegādes jomā pilsētā valda monopols, kura galvgalī ir uzņēmums ar nosaukumu “Шыгысэнерготрейд “. Kādu dienu kompānijas vadība nolēma paaugstināt tarifus, taču tas nebija izdarāms, bez valsts regulatora piekrišanas. Starp citu, patreizējais tarifs sastāda 2 santīmus par kilovatstundu un plānotais jaunais būtu bijis 3 santīmi.

Tā kā abas puses nespēja rast kopēju kompromisu, tad monopoluzņēmums nolēma rīkoties uz savu galvu, kas šķita visai savdabīga. Katru dienu elektrība tika atslēgta uz pāris stundām, turklāt tas tika darīts pēc nejaušības principa, respektīvi, nebija zināms kuros pilsētas rajonos un uz cik ilgu laiku nebūs elektrības. Piemēram, skolā pārtrauca stundas, jo pēkšņi pazuda gaisma vai arī atnākot uz mājām secinājām, ka jāmeklē sveces. More >

CouchSurfing jeb dīvānu sērfošana

Vai Tu zini, kas ir “dīvānu sērfošana” jeb CouchSurfing? Ja nav ne jausmas, tad silti iesaku izlasīt turpmāko rakstu, bet ja esi dzirdējis un pat izmantojis šo iespēju, tad neturi sveci zem pūra un dalies ar savu pieredzi.

CouchSurfing pamatā ir vienkārša ideja, kas strādā perfekti – ceļo un paliec nevis hotelī, bet uz dīvāna/matrača/grīdas pie vietējā jaunieša, studenta vai vienkārša cilvēka, kurš ir reģistrējies http://couchsurfing.org. Protams, tā nav tikai “par velti palikšana”, bet arī citas kultūras un cita domāšanas veida iepazīšana. Daudziem cilvēkiem tas ir pat dzīvesvieds – iepazīsti pasauli, ej uz tusiņiem, organizē pasākumus, mācies valodu un viss ar CouchSurfing.

Kā tas strādā? Būtībā couchsurfing.org ir apmēram tāds pats sociālais tīkls kā draugiem.lv vai facebook.com, kur ir cilvēku profili, fotogrāfijas, iespējas sūtīt privātas ziņas, domubiedri utt. Vienīgā un lielākā atšķirība, ka Tu vari norādīt vai pie sevis vari izmitināt ārzemju viesus. Šādu cilvēku sauc par “hostu”. Brīdī, kad vēlies ceļot, Tu meklē attiecīgās valsts un pilsētas “hostus” un sūti viņiem privātas ziņas (couch requests). Ja vismaz viens no “hostiem” ir atbildējis pozitīvi, tad Tev jau par 99% ir garantēta palikšana attiecīgajā pilsētā. More >

Vīzas problēma, pretimnākošā vēstniecība, nežēlīgais aukstums

Pagājušā nedēļā beidzot atrisināju savu vīzas problēmu. Kā izrādījās, tad mana uzņēmējorganizācija rupji kļūdījās aicinot uz savu valsti. Es pat teiktu, ka nevis kļūdījās, bet centās visu izdarīt, krieviski runājot “na haļavu”.

Kazahstānas vīzu var taisīt gan pats, gan pēc ielūguma vēstules. Tā kā AIESEC Ust-Kamenogorsk atsūtīja ielūguma vēstuli ar mērķi tūrisms, tad taisīju tāda paša veida vīzu. Pirms rīkošanās, vēl divas reizes pārjautāju kontaktpersonai vai šis vīzas tips man der un dalījos ar savu Sibīrijas pieredzi, kur radās problēmas tieši nepareiza vīzas tipa dēļ. Tā kā organizācijas pārstāve dievojās, ka viss būs kārtībā un ka viņiem jau ir pieredze jauniešu apmaiņā, tad uzticējos šim apgalvojumam, kas bija mana kļūda. More >

Kazahstānas internets

Pēdējā laikā esmu ievērojis, ka cilvēkiem, tai skaitā man, patīk gausties par daudzām un dažādām lietām: krīzi, izzi vai lattelecom interneta pakalpojumu kvalitāti, LU wifi problēmām utt. Redz, tiklīdz Tu nonāc citā sabiedrībā un citā vidē, tad sāc ievērot to, kas Latvijā ir labs un ticiet man Latvija salīdzinot ar Kazahstānu interneta ziņā ir kā dzīvošana Dieva ausī.

Tātad īsumā par internetu KZ, jeb pie ekstrām pieradušā latvieša nedienām svešzemē.

Pirmkārt, vietējie ģēniji jau trešo nedēļu slēdz internetu manā dzīvoklī. Runā, ka mēneša laikā būs gatavs. Cik noprotu, tad problēma ir saistīta ar to, ka internets iet kopā ar mājas telefonu. Bet manam telefonam ir kaut kāds mistisks sešinieks, kas neļauj pieslēgt internetu. Ja Tu prasi, kāpēc nav interneta, tad dabū atbildi pretī “Bet Tev taču ir sešinieks”. Ja Tu prasi, kas vainas sešiniekam un ko vispār nozīmē tas, tad dabū pašsaprotamu atbildi “Bet tas taču sešinieks”. Laikam jau tā vaina iekš klienta nesaprašanas :)

Otkārt, kad esi veiksmīgi ticis pie interneta, tad tas nozīmē bingo loteriju ar konekciju, kura ik pa laikam parādās, ik pa laikam mistiski nozūd un nekad neesi pārliecināts, vai tas ko uzrakstīji skype otrā galā izlasīsies tagad vai pēc stundas.

Treškārt, izrādās, ka http://guntis.lv jau ir bloķēts resurss Kazahstānā. Varbūt tās ir tikai manas iedomas, bet esmu mēģinājis no vairākiem kompjiem gan Ust-Kamenogorsk, gan Astanā un nav piekļuves lapai. Caur proxy iet!

Ceturtkārt, zinājāt, ka visās Kazahstānas universitātēs studentiem internets ir maksas pakalpojums? Es nejokoju, to man apgalvoja vietējie studenti. Visu cieņu LU un citām augstskolām Latvijā!

Piektkārt, dodu žetonu tam, kurš atradīs kādu kafūzi vai restorānu Kazahstānā, kurā ir bezmaksas wifi.

Sestkārt, eksistē tāds jēdziens kā interneta kafejnīca, bez interneta. Par to uzzināju pavisam nejauši, ieejot galvaspilsētas Astanas centrālajā dzelceļa stacijā, kur vienā no stikla skatlogiem lepni gozējās uzraksts “Internet cafe”. Samaksājot 150 tengas (50 santīmi) par stundu tieku pie datora un jau pēc pāris mirkļiem vēršos pie administratora ar ziņu, ka nets neiet. Uz to viņš atbildēja, ka neiet gan, bet es varot paspēlēt kādu spēlīti. Protams, prasīju naudu atpakaļ, bet man tika paziņots, ka pie datora esmu jau apsēdies un man labākajā gadījumā var atdot tikai 100 tengas. Pēc pāris frāžu apmaiņas, atmetu cerības uz godīgumu šajā pasaulē un tinos meklēt citu iespēju.

Rezumējot savu 3 nedēļu pieredzi, varu teikt, ka kaut kas nav kārtībā šajā valstī ar internetu. Ļaudis melš, ka lielu iespaidu ir atstājis i-neta monopols KZ, kurš tikai nesen tika atcelts. Visticamāk, ka tas ir tā un ka lielākoties manis aprakstītajās situācijās ir kāda neveiksmīga sakritība.

P.S. Atskaitot internetu un vīzu man iet pat ļoti forši un interesanti. Šis bloga ieraksts tapa emociju uzplūdā ;)

NatCo ’10 konference Astanā

Tikko atgriezos no lieliskas konferences Astanā, kuras apzīmējums NatCo ’10 nozīmē National Conference of AIESEC Kazakhstan 2010. Neiedziļināšos sīkumos, bet būtībā pasākuma ideja ir ievēlēt galvenos personāžus organizācijā – prezidentu, viceprezidentus nacionālā līmenī, kā arī palīdzēt organizācijas nodaļām (LC) ar dažādām nodarbībām (workshop) par projektu realizēšanu, finansēm, prezentācijas prasmēm utt.

Pirms sākšu stāstīt par notikumiem konferencē, vēlētos padalīties pieredzē ar piedzīvojuma braucienu autobusā Ust-Kamenogorsk → Astana. Pirmkārt, ļoti neforši, ka nebija iespējas braukt ar vilcienu, jo tas ceļā šķērso Krievijas robežu (man nebija Krievija vīzas). Jāpiemin, ka autobuss brauc 17 nogurdinošas stundas, kas ir labākajā gadījumā, jo dažreiz tas salūst vai kāda neparedzēta iemesla dēļ aizkavējas.

More >